Sestdien Venecuēlas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu par pagaidu prezidenta iecelšanu, uzticot šo amatu līdzšinējai viceprezidentei Delsijai Rodrigesai. Šis solis seko pēc dramatiskajiem notikumiem Karakasā, kad Amerikas Savienoto Valstu bruņotie spēki veica militāru operāciju, kuras rezultātā no valsts tika izvests Nikolass Maduro.
Tiesas lēmums tiek pamatots ar nepieciešamību nodrošināt “administratīvo nepārtrauktību” un valsts aizsardzību brīdī, kad valsts suverenitāte ir nopietni apdraudēta.
Interesanti, ka tiesneši ir izvēlējušies juridiski piesardzīgu ceļu, nepasludinot Maduro par “pastāvīgi prombūtnē esošu”. Šāda formulējuma izmantošana būtu automātiski prasījusi jaunu prezidenta vēlēšanu organizēšanu 30 dienu laikā, no kā pašreizējā tiesu vara acīmredzot vēlas izvairīties.
Trampa paziņojumi un ASV intereses
ASV prezidents Donalds Tramps pēc veiktajiem gaisa triecieniem Karakasā nācis klajā ar asiem paziņojumiem, norādot, ka ASV uzņemsies kontroli pār Venecuēlu, īpašu uzsvaru liekot uz tās milzīgajiem naftas krājumiem, kas ir vieni no lielākajiem pasaulē. Tramps savu rīcību un ārvalstu līdera sagūstīšanu pamato ar nacionālās drošības interesēm, apsūdzot Maduro režīmu tiešā atbildībā par tūkstošiem amerikāņu nāves gadījumu, ko izraisījusi narkotiku tirdzniecība un kontrabanda.
Lai gan situācija ir saspīlēta, Tramps ir pieļāvis iespēju veikt diplomātisku sadarbību ar pagaidu prezidenti Rodrigesu. Viņa skatījumā Rodrigesa varētu būt figūra, kas gatava piekāpties ASV prasībām, lai, citējot Trampu, “padarītu Venecuēlu atkal diženu”. Tomēr pati Rodrigesa šobrīd ieņem stingru pozīciju, publiski pieprasot tūlītēju Maduro atbrīvošanu un dēvējot viņu par vienīgo leģitīmo valsts vadītāju.
Operācijas gaita un Maduro aizturēšana
ASV militārā operācija, kas sākās 3. janvārī, bija kulminācija ilgstošai spēku koncentrēšanai reģionā. Nikolass Maduro un viņa dzīvesbiedre Sīlija Floresa tika sagūstīti un nekavējoties nogādāti Ņujorkā. Tiek ziņots, ka jau nākamnedēļ Manhetenas federālajā tiesā Maduro tiks oficiāli izvirzītas smagas apsūdzības narkotiku tirdzniecībā un nelikumīgā ieroču apritē. ASV varasiestādes apgalvo, ka tām ir neapstrīdami pierādījumi par Venecuēlas valdības iesaisti globālajā narkobiznesā.
Vēsturiskais konteksts: No Čavesa līdz mūsdienām
Saspīlējums starp abām valstīm nav nekas jauns – tam ir gandrīz trīs gadu desmitus sena vēsture. Viss sākās 1998. gadā ar Ugo Čavesa uzvaru vēlēšanās, kurš uzsāka “sociālistisko revolūciju” un aktīvu cīņu pret “amerikāņu imperiālismu”. Viņa lēmums nacionalizēt naftas industriju bija trieciens ASV enerģētikas kompānijām, kas vēsturiski kontrolēja šos resursus.
Pēc Čavesa nāves 2013. gadā varu pārņēma Nikolass Maduro, kura vadībā valsts piedzīvoja nepieredzētu ekonomisko sabrukumu, hiperinflāciju un miljoniem iedzīvotāju došanos trimdā. Tajā pašā laikā opozīcija, kuras līdere Marija Korina Mačado pērn saņēma Nobela Miera prēmiju, tika nežēlīgi apspiesta. Pēdējo mēnešu laikā ASV jūras spēki Karību jūrā jau bija veikuši brīdinājuma operācijas, nogremdējot vairākus transporta līdzekļus, ko turēja aizdomās par narkotiku pārvadāšanu, tādējādi sagatavojot augsni tiešam militāram iebrukumam.
